Pēc angļu valodas vairumam ieteicams apgūt spāņu valodu — tā ir vieglākā un sniedz ātrus rezultātus. Ja mērķis ir karjera Eiropā, izvēlieties vācu valodu; ja kultūra, diplomātija un frankofonās valstis — franču valodu. Otra svešvaloda gandrīz vienmēr tiek apgūta ātrāk nekā pirmā: darbojas izstrādāta mācīšanās ieradums un kopīgā leksika ar angļu valodu.
Jūs jau zināt angļu valodu un domājat, kādu valodu pievienot kā otro. Labā ziņa: vissmagākais solis ir aiz muguras — pirmā svešvaloda vienmēr ir visgrūtākā, un pēc tam kļūst vieglāk. Tālāk aplūkosim, kāpēc otro valodu ir vieglāk apgūt, pēc kādiem kritērijiem to izvēlēties, salīdzināsim trīs populārākos variantus — spāņu, vācu un franču — un ieteiksim, ko izvēlēties tieši jums.
Kāpēc otro valodu ir vieglāk apgūt
Apgūstot angļu valodu, jūs jau esat paveikuši vissmagāko darbu — iemācījušies mācīties. Jūs esat pieraduši pie tā, ka citā valodā ir cita loģika, citādāka vārdu kārtība un skaņas, kuru nav latviešu valodā. Jūs esat trenējuši dzirdi, apguvuši iegaumēšanu un, visticamāk, sapratuši, ka regulāras īsas nodarbības ir efektīvākas nekā reti maratoni. Tas viss ir universālas prasmes: tās attiecas uz jebkuru nākamo valodu bez izņēmuma.
Otrais faktors — kopīgā leksika. Angļu valoda savas vēstures gaitā ir uzņēmusi milzīgu vārdu klāstu no latīņu un franču valodas, tāpēc ar romāņu valodām tai ir tūkstošiem gandrīz identisku vārdu: information → información (spāņu) → information (franču), problem → problema → problème, nation, family, important, possible. Zinot angļu valodu, jūs faktiski sākat spāņu valodu un franču valodu nevis no nulles, bet ar iespaidīgu pasīvo vārdu krājumu, kas atliek tikai "aktivizēt".
Trešais faktors — pašpārliecinātība un motivācija. Jūs jau vienreiz esat izgājuši ceļu no "nesaprotu neko" līdz "brīvi lasu un runāju", tāpēc nebaidāties no sākotnējā diskomforta un zināt, ka tas ir pagaidu. Psiholoģiski tas ir milzīgs ieguvums: vairums, kas pamet, padodas tieši sākumā, bet jums šis šķērslis jau ir pārvarēts.
Kā izvēlēties otro valodu: pieci kritēriji
Universālas "labākās" otrās valodas nav — ir labākā jūsu situācijai. Izlaidiet kandidātus caur pieciem kritērijiem, un izvēle kļūs acīmredzama:
- Mērķis. Karjera un pārcelšanās, ceļojumi, studijas, kultūra vai vienkārši bauda — no tā ir atkarīgs viss pārējais. Godīgi atbildiet, kāpēc jums nepieciešama valoda.
- Viegla latviešu valodas pratējam. Romāņu valodas (spāņu, itāļu) sākas ātrāk; vācu valoda ir gramatiski sarežģītāka; austrumu valodas (ķīniešu, japāņu) prasa daudz vairāk laika.
- Praktiskā lietderība. Cik daudz dzimtvalodu runātāju, kur valoda nepieciešama darbam, vai ir pieprasījums darba tirgū jūsu valstī un jomā.
- Personīgā interese. Valoda, kuras kultūra jums patiesi patīk (mūzika, seriāli, virtuve, ceļojumi), jūs nepametīs — interese uztur disciplīnu labāk nekā gribasspēks.
- Prakses pieejamība. Cik daudz apkārt ir satura, dzimtvalodu runātāju, kopienu — jo vairāk valodas jūsu ikdienā, jo ātrāks progress.
Ja pēc kritērijiem sanāk neizšķirts — izvēlieties to, kas ir vieglāka: ātrs pirmais rezultāts dod motivāciju, bet ieradumu pie otrās valodas jūs vēlāk viegli pārnesīsiet uz trešo.
Top-3 varianti pēc angļu valodas
ES Spāņu
Visvieglākais sākums: fonētisks, daudz kopīgu vārdu ar angļu valodu, ~500 miljoni dzimtvalodu runātāju. Ceļojumiem, Latīņamerikai un ātrai motivācijai. Apgūt spāņu valodu →
DE Vācu
Sarežģītāka (locījumi, dzimte), bet augsta atdeve: karjera un dzīve Vācijā, Austrijā, Šveicē, spēcīga ekonomika un studijas. Apgūt vācu valodu →
FR Franču
Vidēja sarežģītība, augsts prestižs: diplomātija, kultūra, desmitiem valstu, ieskaitot Āfriku. Skaista izruna prasa praksi. Apgūt franču valodu →
🇪🇸 Spāņu — visvieglākā ieejas durvis
Ja vēlaties sajust progresu jau pēc pāris nedēļām, sāciet ar spāņu valodu. Tā ir gandrīz fonētiska: vārdi tiek lasīti tieši tā, kā rakstīti, un patskaņi skan līdzīgi latviešu valodai — lasīt un izrunāt izdodas gandrīz uzreiz. Gramatika ir pamanāmāka nekā angļu valodā (attīstītas darbības vārdu konjugācijas un lietvārdu dzimtes), taču tā ir loģiska un paredzama, bez izņēmumiem ik uz soļa. Turklāt milzīgs kopīgās leksikas klāsts ar angļu valodu. Spāņu valodā runā ap 500 miljoniem cilvēku — tā ir otrā valoda pasaulē pēc dzimtvalodu runātāju skaita, oficiāla Spānijā un gandrīz visā Latīņamerikā, un tā strauji aug ASV. Ideāla izvēle ceļojumiem, latīņamerikāņu kultūrai un motivācijai. Apgūšanas tempu palīdzēs izprast cik daudz laika nepieciešams spāņu valodas apguvei.
🇩🇪 Vācu — karjeras un dzīves valoda Eiropā
Vācu valoda ir visgrūtākā no šīs trīs: četri locījumi, trīs dzimtes, rāmja vārdu kārtojums (darbības vārds aiziet uz beigām) un gari salikteņi. Toties izruna ir godīga — lasās gandrīz kā rakstās, bet ar angļu valodu tai ir kopīgas ģermāņu saknes (Haus — house, Wasser — water, Buch — book, Freund — friend), tāpēc vārdu bāze ir atpazīstama. Galvenais iemesls vācu valodas apguvei — atdeve: tā ir DACH reģiona (Vācija, Austrija, Šveice) valoda ar spēcīgāko Eiropas ekonomiku, bezmaksas augstāko izglītību, speciālistu pieprasījumu un skaidru ceļu uz emigrāciju. Ja mērķējat uz darbu vai pārcelšanos, aplūkojiet vācu valodu emigrācijai un sagatavošanos Goethe eksāmeniem.
🇫🇷 Franču — prestižs un frankofonija
Franču valoda ir vidēji sarežģīta: tāpat kā angļu valodā, rakstība atšķiras no izrunas, ir nazālie skaņi un lietvārdu dzimtes, pie kurām nāksies pierast dzirdēt. Bet pēc leksikas tā ir vistuvākā angļu valodai — abas gadsimtiem ilgi apmainījušās vārdiem, tāpēc pazīstamu sakņu šeit ir pat vairāk nekā spāņu valodā. Franču valoda ir diplomātijas un viena no darba valodām ANO un ES, kultūras, modes un virtuves valoda; tajā runā aptuveni 30 valstīs, un visstraujāk frankofonija pieaug Āfrikā. Izvēlieties to prestiža, starptautiskas karjeras un kultūras dēļ. Sākt ir ērti ar franču valodu no nulles.
Kā ar citām valodām?
Iepriekš minētā trīsvienība ir vispraktiskākā, bet ne vienīgā. Itāļu un portugāļu valodas pēc viegluma ir tuvas spāņu valodai (tās pašas romāņu saknes): itāļu valoda ir laba kultūrai, mākslai un virtuvei, portugāļu valoda atver Brazīliju ar tās 200+ miljoniem iedzīvotāju. Ķīniešu un japāņu valodas sniedz spēcīgu konkurences priekšrocību un dziļu kultūras izpratni, taču godīgi plānojiet tām gadus, nevis mēnešus: hieroglifu rakstība, toņi un pilnīgi atšķirīga loģika padara tās daudzkārt grūtākas par Eiropas valodām. Izvēles loģika paliek tāda pati — izlaidiet caur pieciem iepriekš minētajiem kritērijiem un nedzenieties pēc ekzotikas uz reālā mērķa rēķina.
Spāņu vs vācu vs franču: tabula
| Kritērijs | Spāņu | Vācu | Franču |
|---|---|---|---|
| Viegla latviešu valodas pratējam | Augsta | Zem vidējā | Vidēja |
| Gramatika | Konjugācijas, dzimte | Locījumi, dzimte, vārdu kārtojums | Konjugācijas, dzimte, pareizrakstība |
| Dzimtvalodu runātāju skaits | ~500 miljoni | ~130 miljoni | ~80 miljoni (+ otrā daudzās valstīs) |
| Kur noderīga | LatAm, Spānija, ASV | Vācija, Austrija, Šveice | Francija, Kanāda, Āfrika, diplomātija |
| Pirmie rezultāti | Ātri | Lēnāk | Vidēji |
| Galvenais motīvs | Ceļojumi, bauda | Karjera, emigrācija | Kultūra, prestižs |
Kā izvēlēties atbilstoši savam mērķim: īss ceļvedis
- Ātri rezultāti un bauda → spāņu valoda: ātrāk nekā citas "ieskanēsies" un dos motivāciju.
- Darbs vai pārcelšanās uz Eiropu → vācu valoda: ES spēcīgākās ekonomikas, vakancu un studiju valoda.
- Kultūra, diplomātija, frankofonās valstis → franču valoda: prestižs un starptautiska karjera.
- Latīņamerika vai bizness ar to → spāņu valoda (vai portugāļu valoda Brazīlijai).
- Nevarat izvēlēties → izvēlieties spāņu valodu: visvieglākā ieejas durvis, un ieradumu pie otrās valodas vienmēr pārnesīsiet uz trešo.
Cik laika tas prasīs un kā nepamest
Reālistiski rādītāji latviešu valodas pratējam, nodarbojoties 20–30 minūtes dienā: līdz pārliecinošam sarunvalodas līmenim B1 — aptuveni 6–12 mēneši katrai no trim valodām, turklāt spāņu valoda parasti nāk vieglāk, bet vācu — lēnāk gramatikas dēļ. Angļu valodas bāzes dēļ šie termiņi bieži ir īsāki: pazīstamā leksika un trenētā dzirde ietaupa mēnešus. Precīzāk par konkrētu valodu — apskatos "cik ātri izmācīties": spāņu valoda, vācu valoda.
Galvenais noteikums — regularitāte ir svarīgāka par intensitāti: 20 minūtes katru dienu ir labākas nekā divu stundu uzliesmojums reizi nedēļā. Nemācieties divas jaunas valodas vienlaicīgi, kamēr neesat pirmo novestu vismaz līdz B1 — citādi tās sajauksiet. Un mācieties vārdus kontekstā, nevis sarakstos: vārds dzīvā teikumā ar izrunu un intervālu atkārtošanu tiek iegaumēts divreiz drošāk nekā pāris "vārds — tulkojums". Tieši tā darbojas memofluent atmiņas kartītes — vārds, dzīvs piemērs, izruna un gudrs atkārtojums vienā.
Sāciet otro valodu kontekstā
Atmiņas kartītes ar piemēriem, izrunu un gudru atkārtojumu — spāņu, vācu un franču valodā.